Kredīts no 18 (2013-04-24)

Nav grūti iedomāties, kādiem nolūkiem jaunieši tik bieži ir gatavi tērēt lielas naudas summas. Cilvēka jaunība nav tikai gadu skaits, bet arī ļoti augstas prasības pret dzīves un izklaides kvalitāti. Tūlītējus naudas līdzekļus visērtāk var iegūt aizņemoties, paņemot kredītu, taču paradoksālā kārtā tiem, kas visvairāk alkst pēc ātra aizdevuma, kredītu iegūt ir visgrūtāk. Kreditoru galvenās rūpes gan ir klientu vēlmju apmierināšana, taču - nezaudējot savus līdzekļus. Šādos apstākļos arī klienta interesēs ir atbilstība optimālajam, maksātspējīgajam un atbildīgajam klienta tipam.

Tikko pilngadību sasniegušais jaunietis, kurš vēlas izmantot ne tikai savas politiskās izvēles, bet arī ekonomiskās suverenitātes tiesības, nebūt nav kredīta devēju iecienītākais pakalpojuma saņēmējs. Kredīts, kas būtu jāsniedz no 18 līdz pat 24 gadus veciem jauniešiem, tiek uzskatīts par nedrošu pasākumu, jo šajās vecuma robežās atrodas tā saucamā “riska grupa”. Jaunietim visdrīzāk nav bīstama kredītu vēsture, kā arī viņš, sava aktīvā dzīves veida vadīts, var izmantot mobilā telefona pieslēgumu, atrast drošu galvotāju no tuvāko radinieku puses un atdot bankai vecāku uzdāvināto vai paša nopelnīto automašīnu par ķīlu, tomēr tas ne vienmēr nozīmē, ka kredīta ņēmējam jau piemīt nepieciešamā atbildības sajūta.

Neskatoties uz drošu galvotāju un ienākumiem, kredīts no 18 gadiem nozīmē, ka nauda tiek dota cilvēkam, kurš 1) visdrīzāk ir ieguvis tikai vidējo izglītību, 2) nav savas nozares profesionālis, 3) nav pieredzējis ģimenes vērtību kopējs, 4) visdrīzāk nav visu savu īpašumu faktiskais ieguvējs. Šos faktorus vieno jaunieša pieredzes trūkums labklājības mērķu sasniegšanā, tātad – kredīts visdrīzāk netiks ieguldīts drošos un pārbaudītos darījumos. Savukārt samērā nelielā pastāvīgu sociālo kontaktu pieredze nozīmē, ka kredīts, kas dots jauniešiem no 18 gadu vecuma, netiks balstīts ar piesardzību un apdomību ģimenes, ilggadējo biznesa partneru vai kolēģu priekšā.

Galvenais, par ko mēdz aizmirst jaunāka gadu gājuma pilsoņi, ir aizņēmuma summai klāt nākošie procentu maksājumi, kurus arī būs jāatdod. Vai gados jaunam kredīta ņēmējam vienmēr var būt nodrošināts peļņas pieaugums un sabalansēts naudas līdzekļu izlietojums, lai atdotu vairāk, nekā ir paņemts? Varbūt nesen skolu absolvējušie jaunieši iedomājas, ka aizdevuma procenti ilgtermiņā nevar nemaz būt viņiem tik kaitīgi, ja valstī arvien pieaug inflācija?

Optimālākais vecums kredīta iegūšanai ir no 27 līdz 40 gadiem, kad kredīta ņēmēja dzīves ritums atrodas savā augstākajā punktā. Nav grūti salīdzināt riska lieluma atšķirības, sniedzot kredīta pakalpojumus jauniešiem vecumā no 18 gadiem un nobriedušiem cilvēkiem – no 27 gadiem. Tomēr pēc 40 gadiem kredīta ņēmēja faktiskā “vērtība” sāk samazināties, un pensijai tuviem klientiem var būt grūtības apdrošināt savu dzīvību un darba spējas, kā to pieprasa kreditējošā banka. Šeit savukārt paveras priekšrocības jauniešiem – īpaši tiem, kas atrodas tuvu savus lielo dzīves plānu piepildījumam un ir sasnieguši ne tikai vecumu pēc 24, bet arī uzkrājuši dzīves pieredzi, spēj atbildēt par savu rīcību un naudu. Ja sapņi piepildītos, tikko tie iedomāti, tad mums drīz vairs nebūtu sapņu!